Parakasas rezervāts
Rezervāts, kas izvietojies Parakasas pussalā un blakus esošajā piekrastes apgabalā, aizņem 335 tūkstošus hektāru.
Peru varas iestādes to dibināja 1975. gadā, lai aizsargātu daudzos dzīvniekus un putnus, kas pastāvīgi mājo šajā apvidū vai ik gadus migrē tam cauri.
Viens no rezervāta uzdevumiem ir veicināt saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, vienlaikus attīstot tūrismu.
Līdz šim rezervāta teritorijā ir atklāts vairāk nekā 100 senvietu, kas liecina par seno Parakasas kultūru, kura te pastāvējusi daudzus gadsimtus.
Jūrā mājo jūraslauvas, kotiki, ūdri, delfīni un četru sugu jūras bruņrupuči, un te sastopamas vairāk nekā 200 putnu sugu.
Podokarpu nacionālajā parkā
Podokarpu nacionālais parks, kas atrodas dienvidaustrumos no Ekvadoras tika izveidots 1982. gadā un tā platība ir 1462.80 km².
Parkā ir saglabājies Andu mākoņu mežs jeb tropiskais kalnu lietusmežs, kur patvērusies milzīga sugu daudzveidība (šeit sastopamas vairāk nekā 600 putnu sugu un aptuveni 4000 augu sugu).
Hinīns, zāles, kas ārstē inficēšanos ar malāriju un babeziozi un, kas ir glābis neskaitāmas dzīvības, tika atklāts tieši šajā apvidū.
Tāpat kā daudzas citas aizsargājamas teritorijas, arī Podokarpu nacionālais parks cieš no nekontrolētas izciršanas un malumedniecības.
Igvasu nacionālais parks
Igvasu nacionālais parks atrodas uz Argentīnas un Brazīlijas robežas.
Parks izveidots, lai aizsargātu 275 ūdenskritumus, kas plešas 3 km garumā.
Igvasu ūdenskrituma apkaimē plešas krāšņi mitrie subtropu lietus meži - lielākais neskartais Parānas lietusmežu nogabals.
Tuvāk ūdenskritumam lielā mitrumā ir unikāls biotops - kupajas mežs ar īpašām koku sugām un milzumu epifītu - uz koka stumbriem augošiem augiem.
Kopš 1984. gada Iguasu nacionālais parks Argentīnas pusē iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
…
