Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma, jo Evaņģēliji par to klusē. Tie stāsta par Jēzus piedzimšanas faktu. Ēģiptē 3.gs., kā liecina Baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25. martā. Arī citās austrumu zemēs šo dienu saistījuši ar pavasara saulgriežiem.
Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sākuši svinēt ap 336.gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274.gadā par godu „neuzvaramā saules dieva” dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, lai stiprinātu pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko svētku iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, kas ir „pasaules Gaisma” (Jņ 8, 12) un „Taisnības saule” (Mt 3, 20).
No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Austrumos 6.janvāris (Epiphania – Kristus atklāšanās) sākumā bija veltīts Kristus dzimšanas piemiņai, bet 5.gs. šo dienu sāka svētīt par piemiņu trim austrumu gudrajiem (Kaspers, Melhiors un Baltazars).
Tagad visas pasaules kristieši Jēzus dzimšanas dienu svin 25. decembrī, izņemot armēņus, kas vēl arvien šo notikumus saista ar 6. janvāri.
Ziemassvētkos saskaņā ar 1970. gadā apstiprināto liturģiju katrs priesteris var noturēt trīs Svētās Mises. Šī tradīcija sākusies pāvesta Gregora Lielā laikā (590-604).
Par viņu rakstīts, ka Ziemassvētkos viņš svinējis vienu Misi pusnaktī, otru rītā, trešo – ap pusdienas laiku, katru savā Romas baznīcā. Tādā veidā Ziemassvētku Mises tika svinētas jau daudz agrāk Jeruzālemē.
Tur Ziemassvētku naktī ticīgie sapulcējās Betlēmē, Jēzus dzimšanas vietā, kur tika svinēta Svētā Mise. Pēc tam viņi devās atpakaļ uz Jeruzālemi, kuru sasniedza rītausmā, un tur Jēzus Augšāmcelšanās baznīcā svinēja Svēto Misi.
Trešo reizi uz Svēto Misi sapulcējās pusdienas laikā. Šo tradīciju bija pārņēmis pāvests Gregors Lielais savos Ziemassvētku dievkalpojumos. No Romas tā ir izplatījusies visā Eiropā.…