Zemgales tautas tērps

Sagšu vietā sedza baltas villaines ar sīki rakstītiem ceļu apaudiem gar malu. Tās sedza uz pleciem un parasti nēsāja nesaspraustas. Retos gadījumos lietoja mazas sudraba saktiņas.
Izšūtas villaines Zemgalei nav raksturīgas.
Zemgales rietumu daļā izplatītas bija krāsainas villaines, kam bārkstis visapkārt.
Visā Zemgalē mēdza segt arī pavisam baltas villaines ar baltām bārkstīm visapkārt, kas pēc formas un izskata bija kā rūtainās villaines.

Jaunavas vainags bija metāla stīpa, vainadziņš, kas uzšūts sarkanam tilla audumam. Vēlāk jaunavu vainagi Zemgalē nav pazīstami. Cik zināms, tie netika valkāti jau ap 1850. gadu.
Jaunavas galvas sega ir kvadrātveida zīda lakats(120x150cm). Lakati bijuši puķaina auduma, bieži ar bārkstīm.

piedurknes un reizēm izvilkti raksti uz uzpleča, apkakles un aprocēm.
Goda kreklus sasprauda ar mazām apaļām (parasti) vai sirdsveida saktiņām ar vai bez piekariņiem. Citreiz tika izmantotas vairākas saktiņas, kuras tika spraustas taisnā rindā viena zem otras.

Jakas pārsvarā bija sievu apģērbs, jaunavas tās valkāja ļoti reti.
Plašāk sāka izplatīties ap 1860. – 1870. gadu.
Pamatā tās izskatījās un gatavoja tāpat kā ņieburus, tikai ar piedurknēm.…