Kur pielieto?
Mūsdienās zeltu izmanto rotaslietās, naudas monētās, elektroierīcēs, zobu protēzēm u.t.t.
Zelts vienmēr ir bijis drošs veids, kā uzkrāt un saglabāt kapitālu, tādēļ mūsdienās tam viena no svarīgākajām lomām ir būt investīciju instrumentam.
Viduslaikos zeltu izmantoja arī krāsvielu izgatavošanai.
Kā un kur iegūst?
Zelta ieguve ir sarežģīta. Šahtas atrodas pat līdz 4000 metru dziļumā, kur temperatūra pārsniedz +30 C un tāpēc ir grūti elpot.
Ievērojamākās zelta atradnes ir DĀR, Kanādā, ASV, Austrālijā, Indijā, Urālos, Sibīrijā, Kolimsas un Amūras baseinos.
Pasaulē visvairāk zelta iegūst Dienvidāfrikā.
ZELTS LATVIJĀ
Arī pie mums, Latvijā, ir atrasts zelts – gan tikai pavisam simboliskā pāris gramu daudzumā. Tas ir sanesumu iežos jeb morēnās, kas esot atceļojuši no Skandināvijas. Lielākos daudzumos zelts mūsu valstī varētu būt dziļurbumos, taču arī tur tā koncentrācija diezin vai ir lielāka par 0,008 gramiem uz 1 tonnu ieža, kas zelta ieguvi padara neizdevīgu. Padomju laikā daži zelta graudiņi iegūti Kurzemes upēs, skalojot tos ar Klondaikas zeltraču paņēmieniem. Tomēr diez vai mūsu zeme kādreiz pieredzēs īstu zelta drudzi.…
