Lai arī Linuss Torvaldss ir uzskatāms par Linux kodola tēvu, pašu vārdu “Linux” viņš neizdomāja. 1991. gadā jaunais Helsinku Universitātes students Linuss Torvaldss kā tādu hobiju, uz neko daudz necerot, sāka izstrādāt savu operētājsistēmu, kas laika gaitā, pateicoties viņa un daudzu citu izstrādātāju pūlēm, ir izaudzis par vienu no populārākajiem atvērtā pirmkoda produktiem.
Sākumā Torvaldss savu projektu gribēja saukt “Freax”. Šis vārds radās apvienojot “Free” un “Freak”, kas simbolizētu šī produkta brīvo pieejamību. Savukārt “X” vārda beigās norādītu, uz tā saistību ar Unix saimes operētājsistēmām.
Šajā laikā Helsinku Universitātē strādāja arī arī Lemmke, kas nodarbojās ar Somijas universitāšu un izpētes tīkla (FUNET) FTP servera administrēšanu un piedāvāja Torvaldsam izvietot savu darbu uz sava FTP servera, lai ikviens interesents varētu to viegli lejupielādēt. Taču vārds “Freax” Lemmkem nepatika un viņš Torvaldsam izveidoja direktoriju “linux”, kuras nosaukums radās no Linusa vārda un “x”, kas norādīja uz viņa produkta piederību Unix saimei
Linux operētājsistēmas popularākie distributīvi;
1. Ubuntu
2. Arch Linux
3. Fedora
4. Kubuntu
5. Bodhi Linux
Pirmā publiskai lietošanai izlaistā Linux operētājsistēmas versija ir K12LTSP, kura salidzinot ar jaunajām versijām šķiet ļoti primitīva.
Windows
Windows - Microsoft savas operētājsistēmas izstrādā divos paralēlos virzienos — pirmais virziens ir mājas lietotāji, bet otrs virziens ir profesionāli IT lietotāji. Šie divējādie virzieni drastiski ietekmē operētājsistēmu izstrādi — piemēram, mājas lietotāju versijās ir lielāks multimēdiju atbalsts, taču mazāks drošības un tīkla atbalsts. Turpretim profesionālajās versijās ir mazāks multimēdiju atbalsts, taču lielāka funkcionalitāte tīkla konfigurācijā un drošībā.
…
