Gigantiskās izliektās Zemes garozas plātnes pastāvīgi ļoti lēni rīvējas cita gar citu un spiežas cita citai virsū. Parasti mēs šo kustību nepamanām. Bet dažkārt milzu spēki, kuri izraisa plātņu pārvietošanos, nodara lielus postījumus. Divas no pasaulē dramatiskākajām un biedējošākajām dabas parādībām – vulkānu izvirdumi un zemestrīces – ir saistītas ar šiem spēkiem.
Holocēnā – pēdējo 10 – 12 tūkstošu gadu laikā vismaz 750 mūsu planētas vietās ir notikuši vulkānu izvirdumi. Savukārt pēdējo 14 gadu laikā kopš 1990. gada sākuma tie notikuši vismaz 178 vietās. Pašlaik, kad Jūs lasāt šo prezentāciju, notiek vismaz 28 – 30 vulkānu izvirdumi. Visi vulkāni vēl nebūt nav atklāti – visvairāk cilvēka neievērotu izvirdumu notiek Pasaules okeāna gultnē, vairāku kilometru dziļumā. Vulkānu izvirdumi ir ikdienišķa un neizbēgama parādība – un lielākoties tie cilvēkus īpaši netraucē.
Apraksts par vulkānu veidošanās iemesliem, par to veidiem, mūžu un ietekmi uz nedzīvo un dzīvo dabu neietilptu pat ļoti biezā grāmatā... un šāda grāmata pat pilnībā vēl nav uzrakstīta, jo vulkanologiem – vulkānu pētniekiem vēl jāatklāj ne viena vien mīkla. Aplūkosim tikai dažas neparastas, ar vulkānu darbību saistītas dabas parādības – varbūt tas jūs ieinteresēs uzzināt par vulkāniem vairāk.
Kas ir vulkāns?
Vulkāns ir ģeoloģiska zemes forma. Parasti par vulkāna atveri izplūst magma, no tā lido arī izkusušu akmeņu lietus. Vulkāni ir dažāda tipa, tie atrodami arī uz citām planētām un Mēness.
…
