V.Šekspīra lugas "Hamlets" analīze

Virziena iezīmes
humānais renesanses reālisms

Dzīves patiesības atspoguļojums;
Cilvēka iekšējās un ārējās pasaules analīze;
Uzmanības centrā ir ētiskais cilvēks;
Cīņa pret askētismu;
Brīva inividualitāte;
Tēlu individualizācija.

No varoņa pašanalīzes procesa izriet lugai raksturīgie monologi, kuri kļuvuši slaveni visā pasaulē:
“...būt vai nebūt- tāds ir jautājums.
Izteikta nodošanās pašanalīzei, kas nedot iespēju galvenajam varonim aktīvi darboties;
kas prāta cienīgāk: vai ciest tās bultas,
Ar ko mus vajā ļaunais liktenis,
vai pacelt ieročus pret posta jūru
uz izbeigt visu? Nomirt, aizmigt, ...”

Teksts bagāts ar aforismiem, atziņām, kas liecina par didaktisku ievirzi.
Lai iepazīt otru, ir jāiepazīst pašam sevi;
Bez likteņa ziņas nekrīt pat zvirbulis. Kam lemts notikt tagad, tas nenotiks vēlāk; ja tas nenotiks tagad, tad tomēr reiz tas notiks; jāsagatavojas uz visu;
Ļauns darbs nav sedzams. Pat kapa smiltīm reiz top viss redzams’
Ja vārds spēks ir īsums, tad daudzvārdība ir tikai lieks greznojums tam visam.…