Mocarta mūzika ir tipisks klasicisma stila piemērs. Mocarts komponēja skaņdarbus laika periodā, kad sarežģītā baroka mūzika pārgāja vienkāršakā mūzikā. Viņa skaņdarbu attīstība ir tieši saistīta ar klasicisma mūzikas attīstību. Pie tam Mocarts bija daudzpusīgs komponists, radot skaņdarbus vairākos žanros, piemēram, simfonijas, operas, solo koncertus, kamermūziku, stīgu kvartetus un kvintetus, kā arī klavieru sonātes. Šie žanri nebija nekas jauns, bet toties Mocarta klavierkoncerti bija kaut kas līdz tam nezināms. Mocarts tik pat kā vienatnē pilnveidoja un attīstīja šo žanru.
Mocarts arī komponēja vairākus reliģiozus skaņdarbus, ieskaitot mesas, kā arī deju mūziku, divertismentus, serenādes un citu mūziku. Galvenās klasiskā stila iezīmes var pilnībā tikt identificētas arī Mocarta mūzikā. Darbos raksturīgās iezīmes ir dzidrums, līdzsvars un caurspīdīgums. Mocarts ir uzkomponējis arī vairākus ļoti vienkāršus skaņdarbus.
Jau no bērnības Mocarts spēja atdarināt mūziku, kuru bija dzirdējis. Ceļojumu laikā pa Eiropu viņš iekrāja nenovērtējamu pieredzi, kas vēlāk nodrošināja viņa unikālo kompozīciju valodu. Londonā vēl kā bērns Mocarts satika J.K. Bahu. Parīzē, Manheimā un Vīnē viņš dzirdēja arī citu komponistu darbus, piemēram Manheimas orķestra izpildījumā. Itālijā, viņš iepazinās ar itāļu uvertīrām un operu bufām, kas spēcīgi ietekmēja Mocarta tālāko attīstību.…