Dzimusi 1931. gada 30. maijā Rīgā, mirusi 2005. gada 6. augustā.
Beigusi 2. poligrāfijas arodskolu (1948) un neklātienē – Rīgas kultūras un izglītības darbinieku
tehnikumu un Maksima Gorkija Literatūras institūtā Maskavā (1961), kursabiedri – krievu dzejnieki Bella
Ahmaduļina, Junna Morica, Jevgeņijs Jevtušenko.
Presē Vizma Belševica pirmoreiz parādās 1947. gadā ar dzejoli “Zemes atmoda”, kurš iesniegts jauno
autoru semināram. Pati autore stāsta: “Pirmo dzejoli es uzrakstīju drukātiem burtiem Brīvības ielā pie Gaisa
tilta (..) pilnīgi valsts propagandas garā, bet disidentiski pret savu ģimeni – par to, ka mani vecāki negrib
pārcelties uz dzīvi laukos.”
1. dzejoļu krājums “Visu ziemu šogad pavasaris” iznāk 1955.gadā.
60. gados konsekventi un neatlaidīgi raksta savu neatkarības deklarāciju dzejā.
1969. gadā iznāk dzejoļu krājums “Gadu gredzeni”, kurš ir kā brīvs putns brīvās debesīs.
1971. gada jūnijā LKP CK aizliedz publicēt darbus un presē minēt Vizmas Belševicas vārdu.
Vīrs – Zigurds Elsbergs, dēli – Klāvs (miris 1987. gada 5.februārī, bija nozīmīgs latviešu dzejnieks,
tulkotājs) un Jānis Elsbergi (literāts). Pēc Klāva bojāejas pārtrauc rakstīt dzeju.
Pēc aizlieguma 1.publikācija 1974.gada 10.augustā laikrakstā “Literatūra un Māksla”.
1990.g. 6. decembrī ievēlēta par Latvijas zinātņu akadēmijas goda locekli.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (1994).
Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā.
LPSR Nopelniem bagāta kultūras darbiniece (1986).
1992.g. Stokholmas pilsētas valdes namā piešķīra E. Forseta balvu.
Saņēmusi A. Upīša prēmiju (1982.g.), O. Vācieša prēmiju (1988.g.),
Spīdolas balvu par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk“ (1997.g.). Kopā ar
K. Skujenieku saņēma T. Trānstremera balvu, kas domāta izcilam Baltijas jūras
telpas dzejniekam (1998.g.).
Ieguvusi literatūras gada balvu 2002. gadā,
balvu par mūža ieguldījumu literatūrā 2003.gadā,
gada balvu par krājumu “Atdzeja” 2004.gadā.
Dzejniece, liriķe – “iededza zem pelniem gruzdošās brīvības alku oglītes, spēja iedegt
latviešu sirdīs protesta un cerību uguntiņu”. (L.Līvena.) Dzejoļos mijas spēks, enerģija,
optimisms kopā ar dziļumu un skumjām. Dzeja – skarba un rūgta. Atdzejojumi citās zemēs.
Prozaiķe (stāsti, atmiņu grāmatas, bērnu literatūra)
Tulkotāja (Šekspīra soneti, lugas, E. Hemingveja “Sirmgalvis un jūra”, A. Milna “Vinnijs
Pūks un viņa draugi”, Dž.K. Džeroma “Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni”, E.A.Po stāsti,
Puškina “Bahčisarajas strūklaka”, dzejoļi, u.c. darbi). K. Goci komēdija “Zaļais putniņš” uzvesta
arī Dailes teātrī 2003.g. Belševicas darbi tulkoti 20 ārzemju valodās.
Dramaturģe (dzejas izrāde Dailes teātrī 1994.g., komponists – Raimonds Pauls),
Publiciste (1949.g. literatūras laikraksta “Pionieris līdzstrādniece”, ārzemju publikācijas –
Ziemeļvalstīs iznākušas 11 grāmatas: 8 Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Īslandē pa vienai.),
Kritiķe
Darbs ar valodu
Darbs ar vēsturi.
…