Vitamīni ir bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
Salīdzinājumā ar citām uzturvielām vitamīni nepieciešami nelielā daudzumā. Ja to organismā trūkst vai ir par daudz, var rasties slimības – avitaminoze (to izraisa kāda vitamīna vai vairāku vitamīnu trūkums), hipovitaminoze (rodas tad, ja kāds vitamīns ir nepietiekamā daudzumā) vai hipervitaminoze (ļoti daudz tiek uzņemti vitamīni).
Pēc ķīmiskās uzbūves vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi. Tie ir dzīvajās šūnās noritošo , organisma augšanai un attīstībai, redzes un asinsrades procesiem, kaulu kalcifikācijai un citām dzīvībai svarīgām funkcijām, tie palielina organisma spēju pretoties infekcijām.
Pēc uzbūves un darbības mehānisma vitamīnus iedala divās grupās- ūdenī šķīstošajos un taukos( eļļās) šķīstošajos vitamīnos.
Taukos šķīstošie vitamīni
Organismā šķīst taukaudos, un tur arī uzkrājas šo vitamīnu rezerves.
Taukos šķīstošie vitamīni ir daudz izturīgāki par ūdenī šķīstošajiem.
Noskaidrots, ka A vitamīns ietekmē
ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku maiņu.
Nepieciešams normālai redzei, organisma augšanai un attīstībai, stabilizē šūnu membrānas.
Tā trūkums organismā:
Vistas aklums
Augošā organismā izraisa
augšanas un attīstības traucējumus.…