Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi ar vērtīgām īpašībām.
Tie ir dzīvajās šūnās noritošo ķīmisko reakciju dalībnieki un katalizatori.
Vitamīni nedarbojas izolēti, tie ir cieši saistīti ar citām uzturvielām, fermentiem un hormoniem.
Vitamīnu trūkums var izraisīt dažādas slimības cilvēka organismā.
Daudzi vitamīni ir fermentu sastāvdaļas, un tiem ir liela nozīme vielmaiņas norisēs.
Pirmais zinātnieks, kas novēroja, ka, ja izslēdz kādu noteiktu produktu, organismā izraisās slimība, bija anglis Viljams Fletčers (1905).
Vitamīnus atklāja 1912. gadā poļu izcelsmes bioķīmiķis Kazimirs Funks.
Funks ir beidzis Bernes universitāti, strādājis Polijā, Francijā, Lielbritānijā, Vācijā un ASV.
1912. gadā no rīsu klijām izdalījis bioloģiski aktīvu vielu, kas ārstē beriberi slimību, un nosauca to par vitamīnu.
1913. gadā vācu valodā sarakstījis grāmatu “Vitamīni”. …
