Izmeklēšanas pamatmetode
Slimnieka sūdzības:
Slimnieka izmeklēšana sākas ar aptauju par izjūtām, sūdzībām, saslimšanas apstākļiem, slimības gaitu. Ievācot anamnēzi, vispirms jāļauj runāt slimniekas, pašam novērtējot tā: spēju rakturot notiekošo, pašķritiski novērtēt savas izjūtas, attieksmi pret apkārtējo vidi, telpu, laiku. Tālāk anamnēzes ievākšanu veic pēc noteikta plāna un secības un sarunas vadību pārņem medicīnas darbinieks.
Slimnieka sūdzības ir jāievāc par pēdējajām 24 stundām, ievērojot dinamiku. Sākumā ir nepieciešams uzzināt pacienta patereizējās izjūtas (sāpes, tās lokalizācija, raksturu, izstarojuma virzienu, rašanās iemesls, laiks, ilgums, izzušanas iemeslu)
Svarīgi ir uzzināt pacienta uzņemto ēdienu, šķidrumu tā daudzumu, medikamentus, kurus pacients lieto, kā arī urinācijas un vēdera iziešanas biežumu, galaproduktu izskatu
Slimības gaita:
Jāuzzin sīki dati par slimības sākumu, kad, kādos apstākļos un kā slimnieks saslimis un par slimības tālāko attīstību. Dati ir jāievāc no pirmajiem saslimšanas simtomiem, dienu pa dienai.
Ir nepieciešams noskaidrot slimības pazīmju rakturu, ārstēšanas efektivitāti, uzlabošanās izpausmes pa dienām, stundām.
Dzīves anamnēze:
Dzīves anamnēzē ir jāuzzin apstākļi, kādā veidojusies personība: kurš bērns pēc kārtas pacients bijis, no kāda vecuma sevi atceras, skolas gadi, puberitāte.
Ja sieviete – pirmās menstruācijas, to raksturs, grūtniecības, to gaita, norise, bērnu skaitas, aborti, klimakss.
Ja vīrietis- puberitātes īpatnības, dzimumdzīve. Ievāc informāciju no dzimšanas līdz saslimšanas brīdim, pārciestās slimības, dzīves un darba apstākļi.
Ģimenes anamnēze:
Ģimenes anamnēzē ievāc informaciju par priekšteču veselības stāvokli, māsu, brāļu, slimībām.
…
