Vienšūņi un gļotsēnes

Vienšūņu barošanās.
Pēc barības iekļūšanas vienšūņa ķermenī, ap to izveidojas gremošanas vakuola, kurā no citoplazmas ieplūst gremošanas sula.
Kad barība sagremota – gremošanas vakuola pievirzās pie ķermeņa apvalka un nesagremotās barības atliekas izgrūž ārā.
Vienlaikus ķermenī var veidoties vairāki desmiti gremošanas vakuolu.
Amēbām raksturīga fagocitoze, kuras laikā amēbas māņkājiņas apņem barību un ieslēdz to citoplazmā.
Šķidras vielas tiek uzņemtas pinocitozes ceļā, kuras laikā šūnas virsmā izveidojas cauruļveida kanāls, kurā iesūcas šķidrums, kas apņem vienšūni.
Augstāk attīstītiem vienšūņiem (piemēram, tupelītei) ir mute un rīkle, kurā barība tiek ievadīta, kustinot skropstiņas.
Zaļā eiglēna var baroties gan autotrofi, gan heterotrofi. Tās citoplazmā atrodas hloroplasti, kuros gaismas klātbūtnē no neorganiskajām veidojas organiskās vielas.

Vienšūņu elpošana.
Skābeklis tiek uzņemts ar visu ķermeņa virsmu.
Organismā no skābekļa un organiskajām vielām veidojas ūdens, CO2, kā arī nepieciešamā enerģija.
…