4. Visbeidzot, lai noskaidrotu, kāda ir faktiskā situācija, darba autors izpētīja esošo judikatūru un tiesu praksi. Tika noskaidrots, ka judikatūrā ir atrodami spriedumi, kas skar darba autora izraudzīto principu. Tālāk tika apskatīts, kā tiesneši piepilda šo principu ar saturu. 2006.g. LR Augstākās tiesas Senāta administratīvo lietu departamenta lēmumā ir teikts, ka Vienlīdzības princips paredz, ka, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus. Tādējādi, lai varētu runāt par vienlīdzības principa pārkāpumu, vispirms jākonstatē, ka salīdzināmajās situācijās pastāv vienādi (analogi) tiesiskie un faktiskie apstākļi.
2007. gada Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā ir pausta atziņa, ka personai nav tiesības atsaukties uz vienlīdzības principu, lai attaisnotu prettiesiskas prakses izmantošanu turpmāk. Persona nedrīkst izvairīties no soda, norādot, ka līdzīgā lietā pārkāpējs nav ticis sodīts.
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2003. gada 15. novembra spriedums
lietā Nr. 142232512: saskaņā ar vienlīdzības principu, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde pieņem vienādus lēmumus. Tomēr, tiesiskās vienlīdzības princips nerada tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska. Citiem vārdiem, ja kāda persona pieļauj prettiesisku rīcību, šāda rīcība nepiešķir citai personai tiesības rīkoties analogi, tātad prettiesiski. Tātad tiesiskā vienlīdzība pastāv tikai tiesiskā rīcībā un tiesiskos apstākļos, bet nav piemērojama prettiesiskumā, pat tad, ja persona, kas atrodas salīdzināmā situācijā, netiek saukta pie atbildības par pieļauto prettiesisko rīcību.
Secināms, ka judikatūrā un tiesu praksē šis princips tiek piepildīts ar doktrīnām un normām atbilstošu saturu, kā arī tas tiek skaidrots nedaudz plašāk, jo praksē personas ir centušās ar šo principu attaisnot prettiesisku rīcību. ...
…
