VIEGLATLĒTIKA
Latvijā ar vieglatlētiku sāka nodarboties
19. un 20.gs. mijā; Latvijas Vieglatlētikas
savienība (LVS) dibināta 1921.g., bet
1923.g.to uzņēma Starptautiskajā
Vieglatlētu amatieru federācijā. Pašlaik
lielāko sacensību programmā ir gandrīz 50
vieglatlētikas disciplīnas.
Skriešanas disciplīnas
SPRINTS.
Latvijas vieglatlētikas vēsturē zelta burtiem ierakstīti vairāku izcilu sprinteru vārdi. Jānis Ķīvītis bija 1. latvietis, kurš 100m spēja noskriet ātrāk par 11s (1930.g.- 10,6s). Juris Silovs Latvijas rekordu (100m-10,33s) “pacēla” starptautiskā līmenī un 1972. un 1976.g. Olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļas 4x100m stafetē (PSRS komandas sastāvā). Pašlaik Latvijas rekordists ir Sergejs Inšakovs: 100m- 10,28s un 200m- 20,41s. Sergejs ir Latvijas rekordists arī 4x400m stafetē.
“Garajā sprintā” visu laiku izcilākais Latvijas skrējējs ir 1952.g. Helsinku Olimpisko spēļu dalībnieks Edmunds Pīlāgs. Viņš kā 1. Latvijā 400m noskrēja ātrāl gan par 50s, gan par 49s un visbeidzot- arī ātrāk par 48s. Tagad- pēc 50g.- Latvijas rekordists ir tikai par 2s. Labāks nekā E. Pīlāga laikā.
Latvijas rekordi sievietēm visās 3 sprinta distancēs pieder Vinetai Ikauniecei. Jau gandrīz 20g.neviena cita Latvijas sprintere nav spējusi tiem tuvoties: 100m- 11,34s, 200m- 22,49s un 400m- 50,71s. Tomēr par Latvijas visu laiku labāko sprinteri varētu dēvēt arī Renāti Lāci, kura 1964.g. Tokijas Olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu 4x100m stafetē, bet 4x200m stafetē viņa savulaik bija pat pasaules rekordiste.…
