Evaņģēliski Luteriskās Rīgas Svētā Jāņa baznīcas komplekss.
Sākotnēji Jāņa baznīcas vietā 13.gs atradās Dominikāņu klostera kapela.
1523.gadā Rīgas rāte dominikāņiem Jāņa baznīcu atņēma. Latviešu draudze Jāņa baznīcu savā īpašumā ieguva 1582. gadā. Tomēr Rīgas latviešu luterāņu draudzei nelielā klostera baznīca bija par mazu.
1587.-1588. gadā Jāņa baznīcu paplašināja ar jaunu altāra piebūvi. 18. gs Jāņa baznīca vairākas reizes ir cietusi, kā rezultātā tā tika pārbūvēta.
Ar Jāņa baznīcu saistīta leģenda -15. gadsimtā divi dominikāņu klostera mūki ļoti vēlējušies tikt svēto godā, tāpēc viņus dzīvus iemūrēja baznīcas sienā. Kamēr abi klostera mūki bijuši dzīvi, rīdzinieki viņus barojuši pa īpaši šim nolūkam baznīcas sienā atstāto caurumu. Tomēr pēc mūku nāves pāvests viņus nepasludināja par svētajiem. Mūku mirstīgās atliekas vēl joprojām atrodas baznīcas sienā, un viņu piemiņai baznīcas ārsienā ir krustveida caurums.
Sv. Pētera baznīca.
Pētera baznīca bija Rīgas pilsētas draudzes galvenais dievnams un līdz ar to, pēc viduslaiku tradīcijām, simbolizēja pilsētas varenību.
Sv. Pētera baznīca pirmo reizi vēstures liecībās minēta 1209. gadā, bet tā nodegusi.
Baznīcas ēka pārdzīvojusi vairākas pārbūves, kas visbūtiskāk izpaudās 16. gadsimtā, kad Rīga ietilpa Hanzas pilsētu savienībā.
Pulvertornis
Laiks, kad Pulvertorni uzcēla, nav skaidri zināms, tāpat arī torņa nosaukums radies vēlāk.
Tornis vairākas reizes ir cietis un ir ticis atjaunots.
Pēdējo lielo pārbūvi tornis piedzīvoja pēc 1. Pasaules kara, kad tornī ierīkoja Kara muzeju. …
