Kas bija pilsētas?
Tā kā pilsētu tapšanas un attīstības vēsture nebija vienreizējs un īslaicīgs notikums, zinātnieku vidū radušās nebeidzamas domstarpības par to, kas ir viduslaiku pilsēta. Izrādās, ka nav nemaz tik viegli atrast universālu viduslaiku pilsētas definīciju. Pētnieki mēģināja par pilsētu uzskatīt apdzīvotu vietu, kurai apkārt apjozts mūris, vai pilsētu, kurai raksturīgas pilsētas tiesības, taču daudzām pilsētām šo pazīmju nebija. Mūsdienās vēsturnieki uzskata, ka jāņem vērā daudzu mainīgu faktoru kopums.
Senās pilsētas
Pirmās pilsētas Eiropā radās jau antīkajā laikmetā. Ne tikai Apenīnu pussalā, bet visā Rietumeiropā senie romieši bija izveidojuši centrus ar augsti attīstītu saimniecību un kultūru. Lielās tautu staigāšanas laikā 4. - 6.gs. tie lielākoties tika izpostīti vai pamesti. Viduslaiku sākumā pilsētas bija nelielas un nenozīmīgas. Var uzskatīt, ka līdz 10.gs. gandrīz visi Eiropas iedzīvotāji bija laucinieki. Zemnieki dzīvoja ciemos, bet valdnieki un augstmaņi – muižās.
Jaunās pilsētas
Ap 10.gs. aina sāka mainīties, daļa agrāko zemkopju pameta pārapdzīvotos ciemus un sāka nodarboties ar tirdzniecbu un amatniecību. Viņi devās uz vietām kur pulcējās visvairāk ļaužu. Vislabākais noiets viņu sagādātajām precēm vai izgatavotajiem ražojumiem bija valdnieku un bīskapu rezidenču tuvumā, tāpēc viņiem tur bija izdevīgi apmesties. Valdnieki un augstmaņi šīs apmetnes ņēma savā aizsardzībā un laika gaitā daudzas no tām izauga, nostiprinājās un tika apjoztas ar mūri. Tā radās viduslaiku pilsētas.…
