SKĀBIE NOKRIŠŅI
Atmosfēras nokrišņu sastāvs ir atkarīgs no konkrētā reģiona un atspoguļo tā ģeogrāfiskās, ģeoķīmiskās īpatnības un cilvēku darbības izraisītā gaisa piesārņojuma specifiku. Antropogēnā piesārņojuma rezultātā atmosfēras nokrišņu sastāvs ievērojami izmainās. Atmosfēras sastāvu var ietekmēt arī biogēnas izcelsmes jonu koncentrācija (Na, K, NH4, NO3). Ļoti aktuāls ir sulfātu, hlorīdu un nitrātu daudzuma pieaugums atmosfērā sakarā ar piesārņojumu.
Pie skābajiem nokrišņiem (acid precipitation) pieskaita lietu, sniegu, krusu, miglu un cietvielu daļiņas (aerosolus), kuru pH (brīvo ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumā) ir zemāka par 5.0.
Precīzāku skābo lietu definējumu sniedz E.Allens un P.Donalds (“Environmentalist”,1987): skābie lieti ir tie, kuru pH ir zemāks par konkrētās vietas (teritorijas) agrāko pH līmeni, vai arī lietus, kura “skābuma” līmenis neatkarīgi no pH skaitliskās vērtības, ir pietiekams, lai izraisītu negatīvu iedarbību uz vidi konkrētajā reģionā.
Cita definīcija : skābie nokrišņi ir nokrišņi, kuru pH līmenis ir zemāks par 5 un kura vērtība (lielums) veidojas dabiski gaisā esošajai ogļskābajai gāzei (CO2), sulfātiem un slāpekļa oksīdiem izšķīstot mākoņu ūdens pilienos. Pieaugošais nokrišņu “skābums”var rasties dabiski (gāzes un aerosoli gaisā vulkānu izvirdumos) vai antropogēnās emisijas ceļā, sadedzinot organisko kurināmo.
Cita definīcija : skābie nokrišņi ir nokrišņi, kuru pH līmenis ir zemāks par 5 un kura vērtība (lielums) veidojas dabiski gaisā esošajai ogļskābajai gāzei (CO2), sulfātiem un slāpekļa oksīdiem izšķīstot mākoņu ūdens pilienos. Pieaugošais nokrišņu “skābums”var rasties dabiski (gāzes un aerosoli gaisā vulkānu izvirdumos) vai antropogēnās emisijas ceļā, sadedzinot organisko kurināmo.
Nokrišņu paskābināšanās tipiski izpaužas ne tikai kā pH pazemināšanās, bet arī kā attiecību starp dažādiem joniem izmaiņa un sulfātu satura pieaugums.
Nokrišņu paskābināšanās ir reģionāla vai lokāla parādība.
Piemēram, ASV stacionārie gaisa piesārņojuma avoti dod līdz 95% no sēra savienojumiem un slāpekļa oksīdu izmešu kopējā daudzuma atmosfērā, kamēr autotransports- tikai 5- 9% no kopējā gaisa piesārņojuma.
…