Vasko da Gama dzimis 1496. gadā Sinišā, Alentejo provincē, Portugāles dienvidaustrumos. Miris 1524. gada 24. decembrī Kočinā, Indijā.
Viņš bija senas muižnieku dzimtas atvase un laikabiedri viņu raksturojuši kā drosmīgu, neatlaidīgu, pacietīgu un enerģisku vīru, bet ļoti ātras dabas un patvaļīgas rīcības cilvēku. Portugāles karalis Manuels izraudzījās Gamu par flotes admirāli braucienam uz Indiju.
1497. gada 8. jūlijā Gama ar četriem kuģiem – flagmaņkuģi “Svētais Gabriels”, “Svētais Rafaels”, “Berriu”, un 200 tonnīgu kravas kuģi bez nosaukuma atstāja Lisabonu. Visi kuģi bija lielāki un smagāki par ātrajām karavelēm, tomēr vairāk piemēroti tālajam ceļam okeānu vētrās.
Līdz Zaļā raga salām kuģi burāja gar Āfrikas piekrasti, bet tālāk Gama izvēlējās lielu loku Atlantijas okeānā, lai izvairītos no pretvēja joslām. Pēc 4,5 mēnešiem kuģi sasniedza Labās Verības ragu. Aiz tā ekspedīcija turējās kontinenta krastu tuvumā, un 1498. gada janvārī Gama atklāja Zambezes upes grīvu. Tur ekspedīcija pavadīja vienu mēnesi, lai salabotu kuģus un izārstētu ar cingu saslimušos jūrniekus.
Tālāk ekspedīcija devās ar trim kuģiem, jo kravas kuģis vairs nebija vajadzīgs. Flotile arvien biežāk sastapa arābu tirdzniecības kuģus – zabras jeb dou – un ostas, caur kurām arābi tirgojās ar Indiju. Arābi portugāļus uzņēma piesardzīgi, pat naidīgi, jo saskatīja viņos konkurentus. Gamas flotiles uzturēšanās piekrastes salas un valdnieka šeiha Musi Mbika teritorijā beidzās ar sadursmi, kuras laikā portugāļi šāva ar kuģu lielgabaliem – bombardām.
