Vispārīgs Cu raksturojums
Pēc izplatības zemes garozā ieņem 26. vietu;
Pazīstams kopš 7.g.t.p.m.ē.;
80% vara dabā sastopami savienojumā ar sēru (Cu2S);
Kārtas numurs 29
Atommasa63,546 g/mol
P=29 e=29 N=35
Enerģijas līmeņi – 4;
Cu vērtība savienojumos ir +1 un +2;
Galvenokārt iegūst no sulfītrūdām:
2Cu2S + 3O2 → 2Cu2O + 2SO2
Karsējot gaisā metāliskā vara pulveri (no 185 °C līdz 1100°C, augstākā temperatūrā rodas vara (I) oksīds
2Cu + O2 → 2CuO
Laboratorijā vara (II) oksīdu var iegūt no vara (II) hidroksīda, nitrāta, vai karbonāta, mēģenē ieliekot nedaudz attiecīgās vielas un to karsējot.
Cu(OH)2 → CuO + H2O
Lai iegūtu jēlvaru, karsē Cu2O un Cu2S maisījumu 1000 C temperatūrā
2Cu2O + Cu2S → 6Cu + SO2
Varš ir gaišsārts, diezgan mīksts, plastisks metāls;
Piemīt ļoti laba elektrovadītspēja un (no 100% pārvadītu 95,7%) un siltuma vadīšana.;
Blīvums: 8,92g/cm3;
Kušanas temperatūra: 1083,4°C
Viršanas temperatūra: 2880°C
Cietība: 3,0
Varš ir ķīmiski neaktīvs metāls;
Sausā gaisā parastajos temperatūras apstākļos varš gandrīz nemainās, bet mitrumā reaģē ar dažādām gaisā esošajām vielām;
Paaugstinātā temperatūrā varš var reaģēt gan ar vienkāršām vielām, gan arī ar ķīmiskiem savienojumiem.
Ar skābekli varš sāk reaģēt tikai 185 C temperatūrā , veidojot vara oksīdu - CuO, bet augstākā temperatūrā – Cu2O :
2Cu + O2 2CuO
4Cu + O2 2Cu2O
Parastajos apstākļos vara pulveris reaģē ar visiem halogēniem:
3Cu + P Cu3P
Cu + Cl2 CuCl2
Cu + 2S CuS2…
