Saveinojami notikumi
Notikumus sauc par savienojamiem, ja tie var notikt kopēji viena novērojuma vai izmēģinājuma rezultātā.
Piemēram, aptaujājot kārtējo pircēju, kas ienāk veikalā (izdarot novērojumu), izrādās, ka tā ir sieviete (viens fakts jeb notikums) un latviete (otrs fakts jeb notikums). Šie notikumi ir savstarpēji savienojami.
Nesavienojami notikumi
Divus notikumus sauc par nesavienojamiem notikumiem, ja abi notikumi nevar realizēties (īstenoties) vienlaikus.
Piemēram, ņemot no nesašķirotu detaļu kastes vienu izstrādājumu, tas var būt vai nu derīgs vai brāķis. Derīgas un brāķa detaļas paņemšana ir nesavienojami notikumi.
Neatkarīgi notikumi
Divus notikumus sauc par neatkarīgiem, ja viena notikuma īstenošanās neietekmē otra notikuma īstenošanos.
Ja urnā ir 5 laimīgās biļetes, tad notikumi, kad 5 cilvēki izlozēs biļetes nemainīsies, jo visi būs laimētāji.
Atkarīgi notikumi
Divus notikumus sauc par atkarīgiem, ja viena notikuma īstenošanās ietekmē otra notikuma īstenošanos.
Ja urnā ir 1 biļete uz kino un 4 tukšas lozes, tad notikumi „pirmais spēlētājs izvelk pilno lozi” un „otrais spēlētājs izvelk pilno lozi” ir atkarīgi, jo pirmā notikuma iestāšanās ietekmē otrā notikuma iestāšanos.
Arī galda spēlē «Jenga» ir atkarīgu notikumu ķēdes pamatprincips.
…
