Secinājumi:
Valsts aizņemās,lai segtu budžeta deficītu un stabilizētu savu finanšu sektoru,
valstij jāaizņemās,lai nodrošinātu resursu kopējās finansēšanās nepieciešamības segšanai ,
Latvijas valsts parāda vadības stratēģija ir balstīta uz pieņēmumu, ka Latvija turpinās īstenot atbildīgu fiskālo politiku un ievēros Fiskālās disciplīnas likuma pamatprincipus,
valdībai ekonomiskās izaugsmes periodā jāveido budžets ar pārpalikumu, un deficīts ir pieļaujams tikai gadījumā, ja ekonomiskā attīstība ir zem sava potenciāla – budžetam jābūt sabalansētam ekonomiskā cikla ietvaros,
Latvijas valdība arī ekonomiskās izaugsmes posmā veido budžetus ar deficītu un nav spējusi mazināt valsts parāda slogu, kas radies Lielās recesijas laikā,
pašreizējais valsts parāda līmenis joprojām ir zem Fiskālās disciplīnas likumā un Māstrihtas līgumā noteiktās robežvērtības,
lai gan tas liecina, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir “drošs”, konsekventa deficīta budžeta prakse un darbaspēka sarukums ilgtermiņā var apdraudēt fiskālo ilgtspēju.
…