Valoda ir unikāla cilvēka iezīme, lai gan vairākas dzīvnieku sugas spēj ierobežoti komunicēt par notikumiem, kuri fiziski eksistē, tomēr tikai cilvēki spēj konstruēt pilnu stāstījumu un aprakstu par notikumiem, kuri pastāv ārpus tagadnes. Cilvēkiem vēsturiski piemīt unikāla spēja izgatavot un izmantot sarežģītus rīkus un tos laika gaitā pilnveidot. Šo spēju kombinējot ar savstarpēju pieredzes apmaiņu, ko nodrošināja valoda, cilvēks pirms vēl spēja saukties par homo sapiens ieguva izdzīvošanai nepieciešamās iemaņas, ko nodrošināja savstarpēja pieredzes apmaiņa. Valoda nav tikai vārdi un to salikumi, tā ir loģiska secība, kurā persona nodod informāciju par sevi, saviem nodomiem, attieksmi, turklāt valoda nereti liecina arī par cilvēka dzīvesstilu. Mūsdienu sabiedrībā, kad cilvēkus – īpaši jauniešus, kopš agras bērnības aizrauj tādi plašsaziņas līdzekļi kā internets un televīzija, tādēļ informācijas pasniegšanas veidam, kas tiek nodots caur plašsaziņas līdzekļiem, ir milzīga nozīme sabiedrības domas veidošanā. Informācijai kļūstot vieglāk pieejamai un nododamai, sabiedrībā pastāv arī riski, piemēram, valodas lietojumam interneta vidē var būt graujošas sekas, ka noved pie ziņojuma saņēmēja – upura, mobinga sociālajos tīklos. Paaugstināta agresivitāte, noved pie cilvēka, īpaši jauniešu, pašvērtējuma un kontroles zuduma un sliktākajos gadījumos arī pie pašnāvības, kas pēdējo divdesmit gadu laikā, kopš interneta popularitātes pieauguma un globalizācijas, ir būtiski pieaugušas. Šāds valodas lietojums interneta vidē parāda, ka valoda ir ne tikai komunikācija un vienkāršas informācijas nodošana, bet arī ietekmes rīks. Attieksmei, ko atspoguļo valoda ir nozīme cilvēka paštēla veidošanā un izpratnē par savu vietu sabiedrībā. Šajā darbā autors cenšas izzināt runas spēju un valodas evolucionāro nozīmi, valodas funkcijas sabiedrībā, valodas ietekmi cilvēka attīstībā, pastāvēšanu vienas valsts dažādās kultūrās, kā arī definēt tās atšķirības, kuras nosaka valodas lietojumu caur sociālajām lomām, vecumu, sabiedrības slāni, kā arī izprast, kā valoda, cilvēkam attīstoties, mijiedarbojas ar cilvēka prāta attīstību un pašapziņu.