Brīžos, kad tiek jautāts pēc padoma, vārda angļu valodā, Valters pagriežas, pieliecas un skatienu vērš uz personu, kas atrodas aiz viņa.
Dažviet, kad tiek runāts par saziņas valodas maiņu, sejā vērojama neizpratne un sašutums.
Balss tonis – pārliecinošs, nozīmīgākie vārdi tiek īpaši – izcelti, tos izrunājot skaļāk un vairāk darbojoties ar mīmiku un galvas kustībām.
Sejā ir vērojama aizrautība, iedziļināšanās gan tajā ko runā intervētāja, gan savas runas izjušana – un domas vizualizēšana ar žestiem un ķermeņa valodu.
Bieži tiek lietots rādītājpirksts, gan vērsts uz priekšmetiem, gan arī uz intervētāju – šāds žests ir sarunu biedram nepatīkams, norādošs, otrs vēlas rādīt sevi pārāku, šāds žests uzticību nevieš.
Satraukuma mirkļos, kad paša spēkiem neizdodas atrast vārdus, vēršanās laikā pēc palīdzības, abas rokas kļūs “nemierīgas”, “lauza pirkstus”.
VERBĀLĀ + NEVERBĀLĀ komunikācija
Kopumā saskan verbālā informācija ar neverbālo informāciju – meli šinī sižetā nav novēroti.
Neverbālā komunikācija ir būtiskāka un papildinošāka tieši Valteram Krauzem jeb intervējamajam, kad ar žestiem tiek aizpildīta verbālās informācijas vieta.
Savukārt, intervētājai neverbālā komunikācija ir dabiska, nepārspīlēta un vārdu aizvietošanas funkciju neveic.
Kopumā – labs materiāls verbālās un neverbālas komunikācijas izpētei.
…
