Vācija starpkaru periodā

PARTIJAS
Vācijas komunistu partija, kura tika dibināta 1918. gadā, nemitīgi turpināja augt arvien lielāka un lielāka. Tā veica reakcionāras/revolucionāras darbības, kuras pirms tam veica Vācijas Strādnieku partija.
No 1932. gada šī partija kontrolēja vairākumu no parlamenta (1932. gada jūlijā tai bija 296 vietas).


Vācijas sabiedrība bija izmainījusies pēc Pirmā Pasaules kara. Kara laikā strādājošo sieviešu procents bija uzkāpis līdz pat 37% (procenti starp visiem strādniekiem). Taču karam beidzoties šis skaitlis būtiski neizmainījās, kā to varbūt varēja gaidīt, kas norādīja, ka pēc kara sievietēm ir liela loma Vācijas ekonomikā.
Daudzi bijušie kareivji bija domās, ka viņi nezaudēja karā, bet gan, ka Vācijas armija ir tikusi piekrāpta (ko vēlāk Hitlers nodēvējis par „dunci mugurā”).
Tādēļ daudzi cilvēki sabiedrībā meklēja vainīgos. Daži par vainīgo atzina Ķeizaru. Daudzi citi vainoja jauno valdību, kuri bija uzreiz pasludinājuši miera stāvokli un piekrituši atbruņošanās noteikumiem. Bija vēl dažas teorijas, taču divas populārākās bija, ka vainīgi komunisti vai žīdi (ebreji).

Kapa pučs (Kapp-Putsch) jeb Kapa-Litvica pučs bija apvērsuma mēģinājums 1920. gadā ar mērķi gāzt Veimāras republikas valdību un prezidentu.
Puča īstenotāji pārstāvēja konservatīvos spēkus, kuri bija pret Versaļas miera līguma noteikumiem, kas paredzēja ievērojamu valsts bruņoto spēku samazināšanu.
…