Ultraīsviļņu izmantošana

1887.gadā vācu fiziķis Hienrihs Rudolfs Hercs savā laboratorijā uzsāka eksperimentus ar radioviļņiem. Pētījumu rezultātā tika atklāts, ka atsevišķām vielām radioviļņi "iet cauri", bet no citām vielām tie atstarojas. Jau iepriekš Džeims Klerks Maksvels bija paredzējis elektromagnētisko viļņu eksistenci, tomēr Hercs bija pirmais, kuram eksperimentāli izdevās ģenerēt un uztvert radioviļņus.
Medicīnā,
Sakaru tehnoloģijās ( televīzijā, mobilajos sakaros, rācijās u.c. ),
Radiolokācijā ( jūras un gaisa satiksmes navigācijā u.c.).

Ultraīsviļņu terapijā - ārstēšana ar ultraaugstfrekvences (frekvence 40,68 MHz, viļņa garums 7,37 m) elektrisko lauku; viens no elektroterapijas veidiem. Ārstējamo ķermeņa daļu ievieto starp kondensatora platēm, kuras var būt dažāda lieluma, diska vai taisnstūra formas, pagatavotas no vara plāksnes vai sietiņa.…