Robežlīnijas:
Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos ar Krieviju, rietumos ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra.
Reljefs:
vests novietojums ir Austrumeiropas līdzenuma DR daļā, un teritorija pārsvarā ir līdzena. Ukrainas R daļā paceļas Piedņepras un Podolijas augstienes un vidēji augstie kalni- Karpati. Krimas pussalas D daļā plešas Krimas kalni. ¾ no valsts teritorijas aizņem auglīgā stepe, kurā audzē graudaugus, kukurūzu, cukurbietes, saulgriezes. Poļesjes zemienē ir daudz purvu. A daļā stiepjas Doņeckas skrausts un Zaporožjes kalni. Te arī atrodas lielākais ogļu baseins Eiropā- Donbass.
Derīgie izrakteņi:
Visnozīmīgākās ir dzelzsrūdas, mangāna rūdas, urāna rūdas, ogles, gāze, nafta un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares akmens. Pasaulē un Eiropā paši lielākie rūdas objekti: Krivorožskas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas, un Doņeckas ogļu baseini; Iršanskas titāna rūdas, Kirovogradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni.Ukrainā atrastas unikālās, pagaidām pasaulē vienīgās Peržanskas berīlija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu un vērtīgu metālu — genthelvīnu.Ukraina aizņem 0,4 % pasaules sauszemes un nodrošina 5 % minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums ASV dolāros pārsniedz 7 trlj. dolāru.
…