Galvenās problēmas
Ūdens tiek piesārņots galvenokārt tādēļ, ka upēs, ezeros, kanālos un citās ūdenstilpnēs ieplūst notekūdeņi, kas satur dažādas atkritumvielas. Šādi notekūdeņi galvenokārt var iekļūt no ķīmiskās, metalurģiskās, būvmateriālu, papīra un celulozes, kā arī pārtikas rūpniecības uzņēmumiem un pilsētu kanalizācijas. Latvijas ūdeņu galvenā problēma ir fosfors no sadzīves notekūdeņiem.
Fosfora emisijas Latvijas ūdeņos pieaug, un rezultātā ūdensobjektu, it sevišķi ezeru, stāvoklis pasliktinās.
Fosfora emisiju pieauguma trīs cēloņi
Automātisko veļas mašīnu ieviešana Latvijā - kā rezultātā būtiski pieaudzis veļas pulveru patēriņš.
2. Kanalizācijas tīklu paplašināšana - kā rezultātā izplūdes no arvien lielāka tualešu un veļas mašīnu skaita nonāk ūdeņos
3. Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtu nespēja uztvert fosforu (aiztur tikai ~5% ).
Atkritumvielu rašanās iemesli
Galvenokārt visas atkritumvielas Latvijā ieplūst no mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas, jo 56% noteku veidojas tur. Šajās valstīs radies ūdens piesārņojums nokļūst Latvijas teritorijā. Robežšķērsojošā ūdeņu piesārņojuma pārnese ir viena no nozīmīgākajām Latvijas iekšējo ūdeņu problēmām, kas ir uzsvērta arī Nacionālajā vides aizsardzības politikas plānā. Piesārņojums, kas Latvijā nonāk no kaimiņvalstīm, ir nozīmīgs visām piesārņojošo vielu grupām, īpaši biogēnajiem elementiem un noturīgajām vidi piesārņojošajām vielām. Lielākās upes, kurās nokļūst piesārņojums no kaimiņvalstīm, ir Daugava, Lielupe (Mēmele, Mūsa pie robežas) un Venta.…
