Turaidas pils - cietokšņa būvniecība sākās laikā, kad Latvijas teritorijā tika ieviesta kristietība.
Agrāk Gaujas senlejā, vietā, kur tagad atrodas Turaidas pils, atradās lībiešu koka pils ar tādu pašu nosaukumu – Turaida. Interesanti, ka vārds „turaida” no lībiešu valodas nozīmē „Dieva dārzs”. Tā lībieši esot saukuši Turaidas apkārtni tās skaistās dabas dēļ. Šajā koka pilī agrāk valdīja valdnieks Kaupo. 1212. gadā Kaupo pils tika nopostīta. Tās vietā 1214. gadā Rīgas bīskaps lika uzcelt aizsardzības kompleksu. Tika uzsākta Turaidas pils – cietokšņa celtniecība. Jaunajai pilij deva nosaukumu – Frēdelande, taču to lietoja vien četrus gadus. Vēlāk pili atsāka saukt tās priekšteces Turaidas vārdā. (Citos avotos teikts, ka pils agrākais nosaukumus bijis Treiden.)
Turaidas pils celta agrīnās gotikas stilā, un tās celtniecība ilga vairākus gadsimtus. 13. gadsimtā tika uzcelts tās galvenais tornis un torņveidīgais dienvidu korpuss. Pils rietumu korpusu un pusapaļo torni piebūvēja vēlāk – 15. gadsimtā. Šāda tipa pusapaļais tornis mūsdienās ir saglabājies vēl tikai vienā Latvijas vietā – Ērģemē. Laika gaitā pils iekšpagalmā tika izbūvētas arī saimnieciskās un dzīvojamās ēkas.
Turaidas pils pārdzīvoja karus, cīņas starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni. Par pili cīnījušies poļu zviedru un krievu karotāji. Taču liktenīgā nelaime Turaidas pili piemeklēja 1776.gadā, kad to izpostīja ugunsgrēks. Pēc ugunsnelaimes pili neatjaunoja, un tā pamazām pārvērtās drupās.
1924.gadā Turaidas pilsdrupas tika iekļautas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, un piecdesmitajos gados sākās pils atjaunošanas darbi. Kopš 1976. gada, turpat 25 gadu garumā, arheologa Jāņa Graudoņa vadībā pils teritorijā tika veikta rūpīga arheoloģiskā izpēte. Tās laikā tika daudz kas uzzināts par Turaidas pils arhitektūru, nozīmi un celtniecības materiāliem. Visa šī informācija noderēja, lai atjaunotu Turaidas pili tādu, kāda tā bijusi agrāk, un kādu mēs to redzam šobrīd.…
