Vestfālenes miera konference
Svētās Romas impērijas imperators Ferdinands III, Francijas karalis Luijs XIII un Zviedrijas karaliene Kristīna bija vienisprātis, ka jāorganizē konference, kurā tiktos visas karā iesaistītās puses un vienotos par miera līguma noteikumiem. Par sarunu norises vietu tika izraudzītas divas Vestfālenes provinces (Vācija) pilsētas — Osnabrika un Minstere. Šo pilsētu izvēli noteica fakts, ka tās atradās pusceļā starp Zviedrijas un Francijas galvaspilsētām. Sākot ar 1643. gadu, aptuveni 150 delegācijas, kurās bieži vien ietilpa liela padomnieku grupa, sāka pulcēties izvēlētajās pilsētās; katoliskie sūtņi devās uz Minsteri, bet protestantu delegācijas — uz Osnabriku.
Vestfālenes miera konference
Sākās miera sarunas, kurās ierosinājumi tika sūtīti no delegācijas uz delegāciju, izmantojot starpniekus. Pēc apmēram pieciem gadiem, kuru laikā karš joprojām turpinājās, beidzot bija panākta vienošanās. Vestfālenes miera līgums patiesībā sastāvēja no vairākiem līgumiem. Viens no tiem tika noslēgts starp imperatoru Ferdinandu III un Zviedriju, bet kāds cits — starp Ferdinandu III un Franciju.
Tiklīdz ziņas par Vestfālenes mieru bija izplatījušās, par godu šim notikumam sākās svinības. Vairākās pilsētās debesis rotāja krāšņa uguņošana, zvanīja baznīcu zvani, lielgabali raidīja salūta zalves un cilvēki ielās dziedāja.
…
