Veimāras republika un Nacistiskā Vācija 20.gs. 20.-30.gados
Situācija pēc Pirmā pasaules kara bija visai sarežģīta – sagrauta ekonomika, PSRS centieni īstenot revolūciju Vācijā (neizdevās) un smagie Versaļas miera līguma nosacījumi.
1. 1919.gadā Nacionāla sapulce Veimārā izstrādāja Vācijas konstitūciju (visdemokrātiskāko tam laikam), liekot pamatus jaunajai valstij – Veimāras Republikai (1.att).
Jaunā konstitūcija paredzēja lielāko varu nodot parlamentam jeb Reihstāgam, kas veidojās uz daudzpartiju sistēmas un tika izveidots ietekmīgs valsts prezidenta amats. Savukārt valdību vadīja kanclers. [Māc.gr. Valdis Klišāns ‘’Vēsture vidusskolai III daļa’’ (96.lpp.)]
2. 20.gadu sākumā nespēja atrisināt dziļo ekonomisko krīzi un hiperinflāciju.
Trūkums un vietām bads, inflācijas dēļ vācieši zaudēja niecīgos iekrājumus, politiskā nestabilitāte, militārpersonas kļuva par bezdarbniekiem, pieauga antisemītisma izpausmes.
3. 1920.gada 3.martā viņi mēģināja veikt valsts apvērsumu „Kappa pučs”, taču tas neizdevās.
Uz šī fona dzima vācu fašisms jeb nacisms, kuru propagandēja arī 1919.gadā izveidojusies Vācu strādnieku partija, par kuras biedru kļuva Ādolfs Hitlers (1889-1945) (2.att.).
4. 1920.gadā Vācu strādnieku partija pārtop par Nacionāli sociālistisko vācu strādnieku partiju (NSVSP) jeb nacistu partiju.
Izveidoja savu militarizēto formējumu SA (trieciennieku daļas). Viņu trīs baušļi bija: ticēt, pakļauties, cīnīties. [Māc.gr. Valdis Klišāns ‘’Vēsture vidusskolai III daļa’’ (97.lpp.)]
5. 1923.gada 9. novembrī NSVSP mēģināja organizēt apvērsumu – „Minhenes alus pučs” (3.att.)
Tas tika izveidots cerībā pēc tam gāzt arī Vācijas valdību Berlīnē. Pučs cieta neveiksmi un vairākus nacistus (t.sk. A.Hiltleru) apcietināja. Nacisti mainīja savu taktiku un aktīvi iesaistījās Reihstāga un vietējo pašvaldību priekšvēlēšanu cīņās. Liela nozīme propagandai. [Māc.gr. Valdis Klišāns ‘’Vēsture vidusskolai III daļa’’ (98.lpp.)]
6. 1924.gadā Ādolfa Hitlera izdota grāmata “Main Kampf”(Mana cīņa)
…
