Tiesību normu iztulkošanas (interpretācijas) nepieciešamību nosaka sekojoši faktori:
tiesību normai ir vispārējs raksturs, bet tā jāpiemēro konkrētām dzīves situācijām,
likumdošanā neadekvāti izmanto juridisko tehniku,
normatīvā akta teksts nereti ir neskaidrs, jo daudzie formulējumi nav pietiekami precīzi un reizēm ir pat divdomīgi,
rodas neatbilstība starp to normas jēgu, kādu likumdevējs gribēja iestrādāt normā, un to, kas izriet no normas tekstuālā izklāsta,
likumdevējs bieži formulē tiesību normas, izmantojot speciālos juridiskos terminus, vērtēšanas kategorijas, citu zinātņu jēdzienus utt.,
likumdevējs, formulējot normatīvos priekšrakstus, nereti izmanto tādus izteicienus kā „utt.”, „un taml.”...
Tiesību normu iztulkošanas (interpretācijas) nozīme:
tā ir svarīga tiesību normu efektīvas realizācijas priekšnosacījums,
ja to veic, ievērojot visus iztulkošanas noteikumus, tā nodrošina normas satura noskaidrošanu, kas ir adekvāts tam, ko ir „iestrādājis” normā likumdevējs,
ja tā ir kvalificēta, tad tā nodrošina vienveidīgu normas izpratni visā valstī,
nepareiza tiesību normas iztulkošana (interpretācija) ir pamats tā lēmuma atcelšanai vai izmaiņai, kas ir pieņemts uz nepareizi izprastās normas pamata,
kvalificēta tulkošana (interpretācija) dod iespēju novērst likumdošanas trūkumus, kas ir saistīti ar izlaidumiem un citām nepilnībām,
ja to prasmīgi izmanto, tad tā var veicināt cilvēku, īpaši amatpersonu, tiesiskās kultūras līmeņa paaugstināšanu.…