Tiesību normu norobežošana no likuma
Plašākā nozīmē tiesības ir cilvēku veidotie vispārējie uzvedības noteikumi
Šaurākā nozīmē tiesības ir ‘’likums’’:
Valsts vara nepieciešamākajām uzvedības normām piešķir normatīvo spēku,bet atšķirībā no likuma tās sabiedrība dažkārt neievēro.Tas ir tāpēc,ka šī normas ir vainu mākslīgas vai arī pārņemtas no citas sabiedrības vides
Likuma darbība laikā
Likuma darbība laikā nosaka likuma izstrādāšanu,pieņemšanu un stāšanos .
Likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas
Tas tiek publicēts ‘’Latvijas Vēstnesī’’
Likumam nav atpakaļ ejoša spēka,bet tāds ir krimināltiesībām,administratīvajām tiesībām.
Tāds ir arī civiltiesībām,ja šāda atruna ir noteikta MK noteikumos
MK noteikumi paskaidro pieņemto likumu
MK noteikumi tiek publicēti ‘’Latvijas Vēstnesī’’’.
Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas.
Likuma darbība telpā
Normatīvais akts,likums,noteikums,rīkojums ir tiesīgs darboties tajā tikai administratīvajā teritorijā,kuru pārstāv institucionāla vara,kas pieņēma šādu normatīvo aktu,likumu,noteikumu vai rīkojumu.
Likuma darbība attiecībā uz personu
Jebkurai personai neatkarīgi no pilsonības,pavalstniecības ir jāievēro tās valsts likumi,kurā persona pašreiz atrodas.
Tiesību normu interpretācijas metodes
Tiesību normu satura noteikšanai un novērtēšanai izmanto šādas metodes:
Burtiskā iztulkošana
Gramatiskā izt. – likumdevēja izmantotās gramatiskās prasības
Sistemātiskā izt. – visas tiesību normas ir viena liela sistēma, kas jālieto nedalīti
Loģiskā izt. – skaidrojot tiesību normu pielietojumu konkrētam gadījumam
Analoģija – līdzīgas normas piemērošana līdzīgām attiecībām. Tā ir pieļaujama tikai civīltiesībās 1) tiesību 2) likuma
Vēsturiskā izt. – likuma atbilstība likuma pieņemšanas laikā un tā piemērošana tagadējam laikam
Zinātniskā izt. – tiesību normu iztulkošana un pielietošana
Paplašinātā un sašaurinātā – likumu ir jāsaprot tādu, kāds tas ir uzrakstīts, atsevišķiem gadījumiem – tas ir jāpaskaidro plašāk.…
