Kopsavilkums
1) Tiesas darbinieku noteiktais izglītības līmeņa regulējums ir neatbilstošs ieņemamā amata sarežģītības un atbildības līmenim. Šeit noteikti jārunā ir īpaši par tiesas sēžu sekretāriem un tiesnešu palīgiem. Kā jau vienmēr, visas lietas ir savā starpā saistītas – ja attiecīgi tiktu palielināts atalgojums, tad arī varētu celt kritērijus saistībā ar ieņemamajam amatam nepieciešamo izglītību.
2) Šī brīža zemais tiesas darbinieku atalgojums ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā deklarētajiem principiem par vienotu un līdzvērtīgu atalgojumu sistēmu. Tāpat šis atalgojums morāli ir nepietiekams, ņemot vērā tiesas darbinieku nozīmi viena no valsts varas pilāra sekmīgas funkcionēšanas nodrošināšanā.
3) Tiesas darbinieku kļūdas un neizdarība atsaucas uz principa “tiesības uz taisnīgu tiesu” realizēšanu, tāpēc neapšaubāmi var runāt par tiesas darbinieku darba nozīmi un pat nepieciešamību šī principa īstenošanā.
4) Tiesas darbinieku atalgojums jāpielīdzina atbilstoši jau likumam pastāvošajai kārtībai, vai arī attiecīgi jāsamazina citām valsts vai pašvaldību iestādēm, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atalgojumu, kāds ir likumā noteikts. Taču tā kā morāli tiesas darbinieku atalgojums ir nesamērīgs ar darba sarežģītību un atbildību, tad nevarētu būt runa par samazinājumu, bet vienīgais risinājums varētu būt tikai tiesas darbinieku algas palielinājums, attiecīgi pielīdzinot to atalgojumu citu valsts vai pašvaldību institūciju darbinieku atalgojumam ar līdzīgu sarežģītības un atbildības pakāpi.
5) Tiesu darbinieki lielā darba apjoma dēļ bieži vien strādā brīvdienās vai svētku dienās, taču nesaņem piemaksas attiecībā par virsstundu darbu, lai gan šāds regulējums ir noteikts gan Darba likumā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Risinājums ir - likumā paredzēto kārtību piemaksu saņemšanai arī īstenot attiecībā uz tiesu darbiniekiem, ietverot šādu punktu darba līgumā, lai likumā paredzēto noteikumu realizācija notiktu arī dzīvē.
6) Tiesas darbinieki neskaitās ne Valsts amatpersonas, ne ierēdņi, kas rada situāciju, ka uz tiesu darbiniekiem neattiecas ne noteikumi par interešu konfliktu, ne Valsts civildienesta likumā ietvertie noteikumi. Lai gan šobrīd tiesu darbiniekiem nonākot interešu konflikta situācijā, kura radītu būtisku kaitējumu valsts interesēm, ir gandrīz neiespējami, tomēr būtu nepieciešams paredzēt arī tiesu darbiniekiem konkrētu regulējumu, kas noteiktu atbildību tiesu darbiniekiem par interešu konfliktu, kā arī definētu, kas ir iespējamais interešu konflikts attiecībā uz tiesu darbiniekiem.
…
