Dāvinājums un testaments
Ja cilvēkam nav radinieku, tad testaments ir iesakāms pilnīgi noteikti, lai manta neaizietu tiem cilvēkiem, kuriem tā, pēc testatora domām, varbūt nemaz nepienāktos vai kuriem noteikti negribētu atstāt mantojumu. Veciem ļaudīm jo sevišķi mēdz būt paziņas, kaimiņi, kuri viņiem darījuši labu un kuriem tie gribētu novēlēt savu mantu.
Atšķirība starp testamentu un dāvinājumu- Ar testamentu mantu mantinieks iegūst pēc testatora nāves, bet ar dāvinājumu manta uzreiz nonāk tā cilvēka īpašumā, kam tā ir uzdāvināta. Te uzreiz ir redzamas sekas: testaments testatoram ir izdevīgāks.
Dāvinājuma līgumu lauzt ir ļoti sarežģīti – ir jābūt ļoti spēcīgiem pierādījumiem pat līdz krimināli sodāmiem nodarījumiem, ko apliecina oficiāli dokumenti.
-Ja kopdzīvē nav bērnu...
īpaši svarīgi ir taisīt testamentu tad, ja cilvēkam nav bērnu - lejupējo mantinieku. Piemēram, laulībā dzīvo vīrs un sieva. Vīrs aiziet viņsaulē (to minu, vadoties pēc statistikas), un paliek sieva, vīra brāļi un māsas. Ja nav testamenta, sievai mantojumā ir jādalās ar vīra brāļiem un māsām. Varbūt ar viņiem gadiem ilgi pat nav bijis kontaktu, bet viņi ir mantinieki līdz ar pārdzīvojušo laulāto.
Testamentam pilnīgi obligāti ir jābūt tad, ja kopdzīves laikā nav noslēgta laulība. Jo nereģistrētu laulību Civillikums neatzīst. Faktiskā kopdzīve nedod nekādas tiesības saistībā ar mantojumu.
Legāti un legatāri
Testators kādam novēlējis pat ne mantojuma daļu, bet tikai atsevišķu mantojuma priekšmetu, piemēram, gleznu, vāzi, rotaslietu. Šo novēlējumu Civillikumā dēvē par legātu, bet to, kam tas novēlēts, par legatāru. Legatārs ir tikai labuma saņēmējs un juridiski atšķiras no mantinieka, jo neatbild par mantojuma atstājēja parādiem, kā arī viņa stāvokli neskar mantojuma pieaugums vai samazinājums.
Novēlējums testamentā var sastāvēt tikai no legātiem, ja visi mantojumā ietilpstošie priekšmeti (lietas) piešķirti legatāriem, tos katru apzīmējot (nosaucot). Šādā gadījumā mantinieku nemaz nav.
Legātu var piešķirt testamentā vai nu tieši, vai uzlikt to izpildīt mantiniekam vai citam legatāram. Piešķirot legātu, nedrīkst aizskart neatraidāmo mantinieku tiesības. Ja nepietiek mantojuma, lai apmierinātu neatraidāmo mantinieku tiesības uz mantojuma neatņemamo daļu (tas darāms pirmām kārtām), tad neatņemamās daļas tiesības realizējamas arī no piešķirtajiem legātiem.
…