Tērpu attīstības vēsture no 18.gadsimta līdz mūsdienām

18 gs. baroka stilu nomainīja rokoko stils.
Rokoko stils atšķiras ar lielisku dekorativitāti, trauslumu, jūtīgumu un īpašām manierēm. Tas necieta taisnas līnijas, bet ieguva brīvi krītošu, vijīgu stilu.
Par modernu siluetu uzskatīja šaurus plecus, ļoti tievu vidukli, apaļīgu gurnu līniju, mazu frizūru.
Pat vīriešu apģērbs izskatījās sievišķīgs.
Aristokrāta apģērbi tika šūti no samta, dārgā smagā zīda. Tie bija greznoti mežģīnēm, dārgakmeņiem.
Goda tērpus (arī pašus dārgākos) uzģērba tikai vienu reizi.

18. gs. 2.puse (vēlais rokoko)
Vīriešu apģērbs
Vīriešu apģērbs kļuva greznāks.
Vestes izšūtas ar zeltu un sudrabu.
Šo modes stilu 70. gados izspiež angļu modes stils – vadmalas žakete. Nēsāja bez zobena, tam nebija kabatu.
Krekliem manžetes kļuva īsākas, samazinājās žabo.
Šauras bikses līdz ceļiem ar baltām vai svītrainām vilnas zeķēm.

Sieviešu apģērbs
Sievietes rokoko laikmeta tērpā atgādināja brīnišķīgu statueti.
Tērpa siluets spilgtos un gaišos toņos bija ļoti sievišķīgs un pasvītroja trauslos plecus, tievo vidukli un apaļīgos gurnus.
Sievietes valkāja apakškrekliņus, korsetes un vieglu karkasu, uz kura svārki brīvi krita platās ielocēs.
Ap kaklu dāmas sēja vieglas zīda lentas.
Modē bija plata gara viengabalaina kleita, ko nēsāja bez jostas, uzģērbjot to virs apakšējiem svārkiem uz karkasa. Mugurpusē - lielas ieloces.
Zeķes dāmām bija gaiša zīda vai sudraba izšuvumiem. …