Kas ir televīzija?
Televīzija ir attēlu un skaņas pārraide miljoniem televīzijas uztvērēju visā pasaulē.
Analogā televīzija
Analogā televīzija ir televīzija, kur attēlu un skaņu pārraida kā analogu signālu, tas ir mainot tā amplitūdu un/vai frekvenci. Visas televīzijas sistēmas pirms digitālās televīzijas bija analogas. Vēl agrāk (krietni pirms 2. pasaules kara) tika lietota mehāniskā televīzija, kur attēla izvēršanai lietoja mehānismus, analogā un digitālā televīzija pretstatā tai ir elektroniskā televīzija.
Digitālā televīzija
Digtālā televīzija ir televīzija, kur video pārraida MPEG2, MPEG4 vai citādi kodētas digitālas straumes (stream) veidā, atšķirībā no parastās televīzijas. Digitālo signālu var izplatīt kabeļtīklos (digitālā kabeļtelevīzija), no pavadoņa (digitālā pavadoņtelevīzija), vai arī ar parasto TV raidīšanas aparatūru (digitālā televīzija)(parasti tieši ar šo saprot digitālo televīziju). Atšķirībā no analogās televīzijas, te ir iespējams mainīt kvalitāti (augstas kvalitātes kanāls, kas aizņem vairākus analogos kanālus, vai (biežāk) zemas kvalitātes kanāls, kur tādus vairākus var iepresēt vienā analogajā kanālā).
Priekšrocības un trūkumi salīdzinot ar analogo televīziju
Priekšrocības:
Nemainīgi augsta attēla kvalitāte, neatkarīgi no uztveršanas apstākļiem (kamēr vien ir signāls),
Vienā frekvenču joslā ir iespējams izvietot vairākus kanālus.
Trūkumi:
Pie pārāk vāja signāla attēla nav nemaz (analogajai TV šajā gadījumā būtu sliktas kvalitātes attēls),
Dārga aparatūra.
Pasaulē eksistē vairāki digitālās televīzijas standarti, no kuriem nozīmīgākie ir Eiropas (DVB), ASV (ATSC) un Japānas (ISDB). Latvijā tiek lietots DVB standarts. Digitālajai televīzijai ir iespējama satura šifrēšana, kas ir viens no galvenajiem iemesliem tās lietojumam pavadoņtelevīzijā un kabeļtelevīzijā.…
