1.slaids.
Ietver daudzu gadsimtu gaitā veidojušās apģērba darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas. Tajos redzam tautas skaistuma izjūtu, ornamenta un krāsu salikumu daudzveidību, vietējo meistaru un amatnieku izcilās prasmes.
Daudzu gadsimtu vēsturiskie un sociālie apstākļi bija radījuši priekšnoteikumus latviešu tautas kultūras attīstībai un daļējai savrupībai.
Latviešu zemnieki, amatnieki, zvejnieki un citi vienkāršo darbu darītāji visu dzīvei nepieciešamo izgatavoja paši, izmantojot vietējos darbarīkus un izejmateriālus. Arī apģērbs tika darināts no lina un vilnas, kurus apstrādāja, savērpa un gatavoja mājās. Tautastērpu darināšanas mākslu meitas mācījās no mātes, jaunā paaudze no vecākās. Tādejādi tautastērpi saglabāja katra novada teritorij’[a lokālo savdabību, tomēr pieļaujot nelielas atšķirības tērpu detaļās un rotājošajos elementos – tā izpaudās latvieša vēlme būt atšķirīgam, parādot savas prasmes, izdomu un gaumi.
Lielu iespaidu uz latviešu tradicionālo tērpu darināšanu atstāja 19.gs., kad notika straujas izmaiņas gan saimnieciskajā dzīvē, gan jaunas informācijas pieejamība.
2.slaids
• Ir tautas tūkstošgadīgās vēstures procesu rezultāts.
• Ja sākotnēji tautastērps bija vien zemnieku darba tērps, tad vēlāk un tagad tas ir kļuvis par svētku tērpu, kas tiek tērpts tikai godos.
• Pirmā tautastērpa liecības ir datējamas ar 7. gadsimtu.
…
