Latvijas Republikas Satversmē paredzēti seši gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana.
Saeima ir grozījusi Satversmi. Ja Saeima grozījusi Satversmes 1.,2.,3.,4.,6., vai 77.pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.
Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu.
Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem ir apturējis likuma stāšanos spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju ir pieprasījusi nodot likumu tautas nobalsošanai.
Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. (spēkā no 08.05.2003.)
Izlemjams jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu.
Referendumu teorijā pastāv trīs referendumu varianti, kuri saskaņā ar satversmi ir iespējami Latvijā:
Fakultatīvais referendums
Obligatoriskais referendums
Automātiskais referendums
Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. (Satversmes 75.p.)
1922.gada 20.jūnijā Satversmes Sapulce pieņēma likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".
Pēc neatkarības atjaunošanas, 1994.gada 31.martā Saeimā pieņemts likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Valsts Prezidents (G.Ulmanis) šo likumu izsludināja 1994.gada 20.aprīlī, spēkā likums ir ar 04.05.1994.
…
