Tauki uzturā
Tauki - veselīga uztura gadījumā veido 30-35% no kopējās uztura enerģētiskās vērtības. Dienas laikā būtu jāuzņem ~ 1 grams uztura tauku uz kilogramu svara. Ja cilvēkam ir liekais svars, tauku daudzums uzturā būtu jāsamazina, un tas nedrīkstētu pārsniegt 30% no kopējās enerģētiskās vērtības.
Tauki organismā galvenokārt ir enerģijas avots, taču tie ietilpst arī citoplazmas un šūnapvalka sastāvā.
Tauki ir daudz koncentrētāks enerģijas avots par ogļhidrātiem vai olbaltumvielām - 1g tauku dod 9 kcal jeb 37,7 kJ. Taukus cilvēks saņem ar dzīvnieku un augu valsts uzturlīdzekļiem, turklāt tie veidojas organismā arī no ogļhidrātiem. Parasti uzturā tiek lietoti augu, dzīvnieku un pārveidotie augu tauki kā margarīns.
Tauku veidi
Ir divi galvenie tauku veidi - piesātinātie tauki un nepiesātinātie tauki.
Nepiesātināto tauku grupā ietilpst divi paveidi - polinepiesātinātie tauki un mononepiesātinātie tauki. Atšķirība starp šiem diviem paveidiem ir to ķīmiskajā struktūrā.
Tauki tiek iedalīti divos veidos – dzīvnieku tauki un augu tauki, bet šeit pastāv arī sīkāks apakšsadalījums, kuru pieminēt nebūtu īpaši nepieciešams. Tomēr svarīgākais šajā iedalījumā ir tas, ka tauku veidi atšķiras ar taukskābju struktūru un tā nosaka, cik tauki ir veselīgi un veselībai noderīgi.
Zivju tauki ir viena no organismam nepieciešamākajām tauku grupām.…
