Skropstiņtārpi
Skropstiņtārpi ir plakantārpu galvenā klase; tās pārstāvji ir galvenokārt brīvi dzīvojošas formas, kas mīt jūrās, saldūdeņos un mitrā augsnē. Brīvais dzīves veids dziļi ietekmējis ķermeņa uzbūvi. Skropstiņtārpiem ļoti attīstīta nervu sistēma, labi attīstīti maņu orgāni, tās ātri reaģē uz ārējiem faktoriem, it sevišķi uz gaismu un barības klātbūtni. Visi skropstiņtārpi ir plēsīgi, tādēļ tiem, bez šaubām, intensīvāk attīstījušies maņu orgāni, pielāgojumi uzbrukšanai un aizsardzībai, intensīvāka kļuvusi kustību reakcija. Parasti visi skropstiņtārpi ir sīkas formas. Āda ar skropstiņām. Anālās atveres nav. Ādas-muskuļu maiss sastāv no epitēlija un saliktas muskuļu sistēmas. Centrālā nervu sistēma sastāv no gareniskajām nervu stiegrām un galvas ganglijiem. Zarnu kanāla vai nu nav, vai tas ir taisnas vai zarainas caurules veidā. Gremošana parastinotiek iekššūnas. Elpo ar ādu. Asinsrites sistēmas nav.. Parasti — hermofrodīti. Attīstība ir tieša vai ar pārvēršanos.
Sūcējtārpi
Sūcējtārpi, trematodes ir plašākā parazītisko plakantārpu klase (18000-24000 sugu). Barību uzsūc caur mutes atveri (lenteņi ar visu ķermeni). Kāpuru stadijā daudz kopīgu īpašību ar skropstiņtārpiem. Parazitē arī mājlopos un cilvēkos. Ādu sedz kutikula. Actiņu pieaugušā stāvoklī nav. Maņu orgāni ir vispār reducējušies. Mutes atvere visbiežāk ir ar mutes piesūcekni, ar ko tie piestiprinās pie saimnieka orgāniem. Dzimumaparāts – hermafrodītisks (ar atsevišķiem izņēmumiem), parasti ārkārtīgi spēcīgi attīstīts un producē milzīgu skaitu dīgļu olu apvalkos. Šī milzīgā auglība ir parazītiskā dzīves veida tiešas sekas. Ka sūcējtārpi cēlušies no brīvi dzīvojošām formām, spilgti pierāda tas, ka to kāpuri brīvi eksistē ārējā vidē, pie tam kāpuru āda ir ar skropstiņām, tiem var būt actiņas, tie spēj aktīvi peldēt ūdenī. Tālākā attīstībā kāpuri izmainās. Daļa sūcējtārpu parazitē uz dažādu dzīvnieku ārējiem orgāniem,citi pielāgojušies dzīvei daudzu dzīvnieku iekšējos orgānos.…
