5 Mīlestības valodaS
(Dr. Gerijs Čepmens)
Pieskāriens var būt:
profesionāla rakstura, piemēram, zobārsta vai friziera apmeklējuma laikā,
pieklājīgs žests (rokasspiediens),
draudzīgs žests (apskāviens, uzsitiens uz pleca),
seksuāli atraisošs (skūpsti, glāsti) vai
agresīvs (pļauka, pēriens).
Protams, visi augstāk minēties pieskārieni variējas, atkarībā no ķermeņa daļas, kurai pieskaras (un kura pieskaras), cik ilgs ir pieskāriens, no citu indivīdu klātesamības, situācijas, no starp abu taktīlajā komunikācijā iesaistīto indivīdu attiecībām.
Taktīlā komunikācija bērnībā
Bērnībā pieskārieni ir gandrīz vai vitāli svarīgi. Pieskārieni ir nepieciešami bērna veselīgai attīstībai, jo tie ir spēcīgs līdzeklis mātes mīlestības demonstrēšanai. Īpaši bērniem pieskāriens ir emocionāla komunikācija. Bērns, kas vēl neprot runāt, caur pieskārieniem var daudz pavēstīt par savām sajūtām. Piemēram, ja viņš grib, lai viņu paceļ uz rokām, viņš ceļ rokas uz augšu un rausta aiz apģērba.
19. un 20. gs. daudzi jaundzimušie nomira nenodzīvojuši pat gadu, un visbiežāk tas notika bērnu namos, slimnīcās un citās institūcijās. Kādos bērnu namos mirstība bija teju simts procenti. Pētnieki atklāja, ka bērni cieš no fizisku pieskārienu trūkuma, nevis no medicīniskas aprūpes trūkuma, nepilnvērtīga uztura vai citiem faktoriem. Nepietiekamu pieskārienu rezultātā viņi neizdzīvoja. Pētījumi rāda, ka zīdaiņi, kurus regulāri nēsā uz rokām, emocionāli attīstās daudz labāk, nekā pieskārienus neizjutušie bērni. Viņi iegūst normālu ķermeņa svaru, viņiem ir labāks miegs. Šo pētījumu rezultātā, bērnu aprūpētāji vairākkārt dienā sāka praktizēt auklēšanu (nēsāšanu uz rokām, bērna cilāšanu). Kad kādā slimnīcā to sāka praktizēt, bērnu mirstības rādītājs nokritās no 30-35% uz 10%. …
