Šveice robežojas ar Vāciju, Lihtenšteinu,
Franciju, Austriju un Itāliju.
Tā kā Šveicei nav tiešas pieejas jūrai un ir maz dabas resursu, tai ir bijis jāuztur labas attiecības ar savām kaimiņvalstīm un jāattīstās specifiskās
rūpniecības nozarēs.
Tā kā mazā valstiņa atrodas pašā Eiropas centrā, tai nācās kļūt par cīņas lauku starp dažādo tautu ģeopolitiskajām interesēm un dažādu kultūru krustpunktu. Kādreiz valsts teritoriju apdzīvoja senās ķeltu ciltis, bet 1.gs šīs zemes kolonizēja Romas Impērija, kura atstājusi nocietinātas pilsētas un citus kultūras pieminekļus. Kādreiz šeit valdījuši arī Hābsburgi. Vēsture valsti ir saudzējusi un karus tā redzējusi daudz mazāk nekā citas Eiropas valstis, 1948. gadā pieņēma konstitūciju un apvienoja visus kantonus.
Pat mūsdienās valsts ir saglabājusi nelielu
distanci un patstāvību no Eiropas,
nekļūstot par ES dalībnieci.
Šveices laikapstākļus ietekmē dažādas gaisa masas. Kalnu ielejās ziemā uzkrājas aukstās gaisa masas un var iestāties līdz pat -25°C bargs sals, bet vasarā dienviddaļā ēnā mēz būt pat +30°C liels karstums.
Zemākajos apvidos atrodas galvenokārt lauksaimniecības zemes un lapkoku audzes. Virs tām plešas skujkoku meži, ko 2200m augstumā nomaina krūmāji un kalnu ganības. 3000m augstumā klintis sedz sūnas un ķērpji, vēl augstāk atrodas sniega lauki, šļūdoņi un mūžam sniegotās kalnu smailes.
Jo augstāki ir kalni, jo lielāks
nokrišņu – sniega un lietus –
daudzums tajos. Alpu klimatu
ietekmē arī sezonas vēji – aukstais,
sausais austrumvējš Bise un
siltais dienvidvējš fēns (Föhn ),
tāpēc Rietumu Alpos bieži ir
skaidras, saulainas debesis,
bet vēlāk sākas
spēcīgas lietusgāzes.
…
