Surinama atrodas Dienvidamerikas ziemeļos. Tā robežojās ar Franču Gviānu austrumos, Brazīliju dienvidos un Gajānu rietumos. Surinamas platība ir 163 277 kvadrātkilometri. Valstī ir daudzas upes un daži kalni (augstākā virsotne 1280 m). Lielāko valsts daļu sedz tropu meži. Surinamā ir tropisks klimats, vidējā temperatūra ir no 23 līdz 31 C. Gads aptuveni tiek sadalīts divās lietus sezonās ( no aprīļa – augustam, un no novembra – februārim) un divās sausuma sezonās (no februāra – aprīlim, un no augusta – novembrim
Surinamas vecākie iedzīvotāji bija Surinemas indiānī, pēc kuriem arī nosaukta valsts. 16 gs. viņi tika aizstāti ar Dienvidamerikas indiāņiem. Spāņi 1593. gadā sāka pētīt valsti, bet 1602. gadā Holandieši sāka apmesties uz zemes, kam sekoja angļu ceļojumi uz Surinamu. 1667. gadā angļi zemi atstāja holandiešiem apmaiņā pret Amsterdamu (tagadējo Ņujorku). Kolonijas tika sašaurinātas uz nelielas teritorijas. Un līdz vergošanas beigām 1863. gadā, Āfrikas vergi strādāja kafijas un cukurniedru plantācijās. Izbēguši afrikāņu vergi bēga uz valsts vidieni un holandieši viņus sauca : “ Bush Negroes”. Pazīstama kā holandiešu gviāna kolonija 1948. gadā pārsaucās par Nīderlandes karalisti.
…
