Stostīšanās un tās korekcijas iespējas

2. Logoneiroze (neirotiskā stostīšanās)
Rodas pēc psihiskas traumas (pēkšņas izbailes, ilgstošas bēdas, intelektuāla pārslodze). Visbiežāk sāk stostīties slimīgi, fiziski novājināti, nervozi bērni. Izraisītais traumējošais psihiskais šoks ir tikai sekas, bet ne stostīšanās cēlonis.
Logoneirozi iedala 3 grupās:
Astēniskā tipa stostīšanās - stostīšanās parādās 3 – 5 gadu vecumā, cēlonis ir psihotrauma, bērni parasti atpaliek no saviem vienaudžiem, bieži slimo;
Bremzētā (kavētā) tipa stostītāji - Bērni ir noslēgti raksturā, kautrīgi, pazemināta sociālā aktivitāte, stostīšanās izpaužas viļņveidīgi;
Histēriskā tipa stostītāji – bērni ir egocentriski, nervozi, kaprīzi, konfliktējoši. Bailes no runas, pārdzīvojumi par neveiksmēm,

3. Jauktās stostīšanās formas
Stostīšanās veidi, kuru cēlonis ir kāda CNS saslimšana. Minētā slimība (piemēram, epilepsija, stāvoklis pēc meningoencefalīta, šizofrēnija u.c.) ir dominante, kas nosaka bērna personības izmaiņas un stostīšanās izpausmes.

Stostīšanās korekcija:
Paņēmieni stostīšanās gadījumos:
Psihoterapija
rotaļu psihoterapija
elpošanas vingrinājumos
iesaistīt dažādās nodarbībās
nav „100% zāles” pret stostīšanos. Pirmsskolas vecuma bērniem to var novērst, mainot apkārtējas vides apstākļus, kā arī konsultējot vecākus. Cilvēki, kas jau ilgstoši stostās, var izstrādāt iemaņas un stratēģiju, lai kontrolētu esošo traucējumu.



…