MINIMĀLISMS
Par mūsdienu minimālisma pamatlicēju pieņemts uzskatīt Džordžio Armani, kas, ņemot par pamatu skandināvu tradīcijas un filosofiju, pievērsās tīrības un pūrisma estētikai vēl 1980-to gadu beigās. Tolaik vienkāršība un dabiskums šķita drīzāk par izņēmumu, kā izplatītu aktualitāti.
Komerciālu aktualitāti minimālisms iegūst tikai 1990-to gadu vidū pateicoties ne vien Armani, bet arī Kelvina Klaina, Džīla Sandera, Donnas Karanas centieniem. Modē ienāk tēls real woman - «sieviete tāda, kāda viņa ir». Viņa atļaujas palikt par sevi pašu un necenšas ar mākslīgu proporciju un krāsu palīdzību kļūt par «sievieti augstākā mērā», nekā tas viņai dots no dabas.
Viens no minimālisma aizsākšanās galvenajiem iemesliem XX gadsimta sieviešu modē, manuprāt, ir sievietes sociālās vienlīdzības un materiālās neatkarības iegūšana. Jo iepriekšējo gadsimtu garumā viņai nācās pār varītēm demonstrēt savu sievišķību, lai tikai tiktu stiprā dzimuma pamanīta. Tagad sieviete pati drīkst izvēlēties – tieši tāpēc zuda nepieciešamība izcelt savu ārieni ar mākslīgu paņēmienu palīdzību.
Otrs, ne mazāk būtisks iemesls – skaistuma industrijas straujā attīstība, kas savas tūkstošgades sākumā panāca milzīgu progresu. Ja agrāk koriģēt savu ārieni nācās ar kostīma vai grima palīdzību, tagad ar šo uzdevumu lieliski tiek galā kosmetologi un ķirurgi. Savukārt apģērbam, frizūrai un meikapam tiek atvēlēta vien neuzkrītošā «rāmja» funkcija pašas «gleznas» efektīgākai pasniegšanai.
…