Nacionālais tirgus:
Kopējs iekšējais tirgus, kopumā ņemts kā ražošanas līdzekļu un patēriņa preču tirgus.
[Ковалев В.П. Словарь бизнесмена.-Минск, 1995]
Nacionālie tirgi atšķiras ar valūtu, nodokļiem un nacionāliem standartiem.
Iekšējais tirgus:
Termins “iekšējais tirgus” tika ieviests 1987. Gadā Vienotās Eiropas līgumā (Single European Act), lai norādītu uz visiem apstākļiem brīvai preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustībai.
Vislabāk iekšējo tirgu var definēt kā vienmērīgu un galīgu kopējo tirgu.
Eiropas Savienības iekšējais tirgus:
Eiropas Savienības iekšējais tirgus ietver 30 valstis (ieskaitot Eiropas brīvas tirdzniecības līguma (EBTA) valstis – Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu) ar patērētāju skaitu tuvu pie 500 milj.
Kopš 1992. gada ir radīti 2,5 miljoni darbavietu, kā arī 877 miljardi eiro ienākumu.
Tirgus liberalizācija ir veicinājusi konkurenci un cenu pazemināšanos ikdienas patēriņa precēm, kā arī lielākas izvēles iespējas un labāku kvalitāti.
Viens no galvenajiem iekšējā tirgus panākumu šķēršļiem ir tas, ka dalībvalstīm ir vajadzīgs aizvien ilgāks laiks, lai transponētu direktīvas.
…