Starptautiskās ekonomiskās organizācijas, to mērķi un loma globālajā ekonomikā

Globalizācijas procesu ietekmē pastiprinās atsevišķu valstu savstarpējā atkarība, preču tirdzniecības un kapitāla plūsmu intensifikācija, cilvēku starptautiskā kustība. Šajos apstākļos nacionālās ekonomikas attīstības politika sāk zaudēt savu autonomiju. Ekonomikas attīstības arvien vairāk kļūst atkarīga no valsts iekļaušanās starptautiskās ekonomiskās integrācijas sistēmā. Patlaban pasaulē ir trīs nozīmīgākās valstu apvienības (ES, NAFTA, ASEAN). Arī Latvijas viens no pamatuzdevumiem kopš neatkarības atjaunošanas bija integrēšanās Rietumeiropas struktūrās, kuru neatņemama sastāvdaļa ir arī virkne starptautisku organizāciju. Kā jau manāms, pasaulē ir pāris valstis, kas figurē ne tikai lielākajā daļā starptautiskajās organizācijās, bet arī pašas par sevi ir spēcīgas pasaules ekonomikā un spēj to pamatīgi ietekmēt. Arī iepriekšminētajās organizācijās šīm valstīm (piemēram: ASV, Krievija, Japāna, Vācija un UK) bija lielāka teikšana, nekā citām dalībvalstīm. Darba mērķis: Aprakstīt galvenās starptautiskās ekonomiskās organizācijas, raksturot to nozīmi vispār pasaulē, kā arī Latvijā. Noskaidrot arī trūkumus un negatīvās puses, kas slēpjas aiz šīm apvienībām, kā arī aprakstīt to mērķus un izdarīt nepieciešamus secinājumus. Tiek apskatītas organizācijas kā : Pasaules Tirdzniecības organizācija (WTO) ; Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ; Eiropas Savienība (ES) ; Pasaules Banka ; Starptautiskais Valūtas fonds (IMF) ; Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD); Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma valstis ( NAFTA); Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN); Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskā asociācija (APEC); Naftas eksportētāju valstu organizācija (OPEC)