RELATĪVO PRIEKŠROCĪBU TEORIJA
D.Rikardo (1772 – 1823)
Relatīvās priekšrocības – ikvienai valstij var būt kāda prece, kuras ražošana ir izdevīgāka nekā citu preču ražošana.
Tiek salīdzinātas vienā valstī ražoto produktu izmaksas nevis salīdzinātas dažādās valstīs ražoto produktu izmaksas.
Piemēram:
Preces A izmaksu attiecība pret citu preču izmaksām vienā valstī ir mazāka nekā tādas pašas preces A izmaksu attiecība pret citu preču izmaksām citās valstīs.
Dotajai valstij preces A ražošanā ir relatīvas priekšrocības.
Starptautiskā tirdzniecība → racionālāka resursu izmantošana → ekonomiskā efektivitāte.
RAŽOŠANAS FAKTORU TEORIJA – 20.g.s.
Zviedru ekonomisti
E.Hekšers ( 1879 – 1952)
B.Olins (1899 – 1979)
Valstis eksportē prece, kuru ražošanai nepieciešami faktori, ar kuriem valsts ir nodrošināta relatīvi bagātāka.
Starptautiskās tirdzniecības pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību:
pilnīgāka un efektīvāka pasaules ekonomikas resursu izmantošana;
konkurences veicināšana;
monopolisma ierobežošana;
lielāka preču izvēle patērētājam.
IESPĒJAMĀ NEGATĪVĀ IETEKME ATTĪSTOT EKSPORTA PRODUKCIJAS RAŽOŠANU:
šauri specializēta tautsaimniecība ir vairāk pakļauta cikliskām krīzēm nekā daudznozaru saimniecība;
— pastiprinās valsts ekonomiskā atkarība no citām valstīm, kas ražo un piegādā tai nepieciešamās preces un pakalpojumus;
— ja eksporta pamatā ir konkrēts dabas bagātību veids, tad tā atklāšana citās valstīs vai arī aizvietotāju rašanās var izsaukt eksporta sašaurināšanos un recesiju tautsaimniecībā;
— strauja ārējās tirdzniecības liberalizācija var izspiest no nacionālā tirgus vietējo ražotāju, ja tautsaimniecība nespēj pielāgoties šīm izmaiņām.
Produkcijas konkurētspēja → eksporta reālais pamats
Eksporta stimulēšana
Ārējas tirdzniecības politika → ekonomiskās un politiskās intereses.…
