Izpētes metodes
Brīvo asociāciju metode šizofrēnijas pacientiem paaugstināja trauksmi, kas savukārt traucēja pacienta – terapeita saskarsmi
Sallivans secināja, ka psihiatrs ir vairāk nekā vienkārši novērotājs; viņš ir starppersonu situācijas dalībnieks – līdzdarbojošs novērotājs un izstrādāja PSIHOTERAPEITISKO INTERVIJU:
1) formāls sākums
2) izlūkošana
3) detalizēta izpēte
4) noslēgums
Freids un Sallivans: atšķirīgais
Freida paradigma koncentrējas uz to, kas notiek cilvēka personībā; Sallivanam primārais ir starppersonu attiecību process;
Freida psihoanalīzes instinktīvajam pozitīvismam Sallivans piešķīra sociālo faktoru ietekmi un Freida piedāvātajai personības bioloģiskai ievirzei Sallivans piešķīra sociālu dimensiju; indivīds iemācās uzvesties noteiktā veidā mijiedarbības rezultātā ar citiem cilvēkiem un nevis tāpēc, ka viņam piemīt iekšējais imperatīvs.
Sallivans, pretēji Freida viedoklim uzskatīja, ka cilvēks pēc savas dabas nav destruktīvs. Destruktivitāte izpaužas pamatvajadzību neapmierinātības rezultātā;
Sallivans uzsvēra bērna drošības vajadzību bērna – vecāka attiecībās agrīnajā posmā pretēji Freida piedēvētajai seksualitātei cilvēka agrīnajā attīstības posmā;
Sallivans balstījās uz tiešu un pārbaudāmu novērošanu pretēji Freida abstraktām bezapzinātā koncepcijām.
Sallivana teorijas ietekme
Tuvināja psiholoģijas ienākšanu sociālo zinātņu sfērā.
Veicināja sociālpsiholoģiskos pētījumus saskaņā ar starppersonu teoriju.
Reičs, Beitsons pielieto Sallivana jēdzienus cilvēcisko problēmu izpratnei un mijiedarbībai starp kultūru un personību grāmatā “Komunikācija: psihiatrijas sociālā matrica”.
Frīda Fromma Raihmane paturpina daudzas Sallivana idejas par terapeitisko procesu grāmatā “Intensīvās psihoterapijas principi”.
Stentona un Švarca pētījumi ir veltīti starppersonu situāciju ietekmei uz personālu un pacientiem klīnikās.
Sallivana personības teorija kļuva par pamatu Karla Rodžera darbam.
…
